Kas jāzina nieru slimniekam?

Niere ir pāra orgāns, kurā nepārtraukti norit urīna veidošanās. Ar urīnu no organisma izdalās vairāk nekā 80% vielmaiņas galaproduktu. Nieres regulē to šķidruma daudzumu, kas nepieciešams organismam, un nodrošina liekā šķidruma izvadi, kā arī skābju un sārmu līdzsvaru organismā. Nierei ir pupas forma, un tās izmēri vidēji ir 12 X 6 X 4 cm. Nieres virsma ir gluda, sarkanbrūnā krāsā, un nieres atrodas vēdera dobumā abpus mugurkaulam jostas skriemeļu līmenī. Nieres svars ir 120-150 g. Caur nierēm, kas katra sastāv no vairāk nekā viena miljona nefronu (sīku asinsvadu kamoliņu un kanāliņu sistēma), diennakts laikā visas asinis izplūst apmēram 36 reizes. Urīns, kas veidojas nierēs, pa urīnvadiem nonāk urīnpūslī, tur uzkrājas un urinācijas laikā tiek izvadīts no organisma par urīnizvadkanālu. Urīns parasti ir dzeltenā krāsā ar specifisku smaku. Vidēji 24 stundās cilvēks izvada no 1,0 līdz 1,5 litriem urīna. Urīna sastāvs ir atkarīgs no vielmaiņas, dzimuma, vecuma, svara un veselības stāvokļa. Tāpēc ir svarīgi arī pašam sekot līdzi, kā un kāds izdalās urīns, lai laikus pamanītu izmaiņas, kas var liecināt par slimību. Nieru galvenā funkcija ir veidot urīnu, bet ne tikai. Tātad nieru uzdevumi ir šādi: • Izvadīt no organisma vielmaiņas galaproduktus („šlakvielas”). • Regulēt šķidruma daudzumu organismā. • Regulēt sāļu (nātrija, kālija) daudzumu organismā. • Piedalīties asinsspiediena regulācijā. • Veicināt sarkano asinsķermenīšu (eritrocītu) veidošanu kaulu smadzenēs. • Ietekmēt kalcija daudzumu kaulos un kaulu stiprumu.

1. No artērijām asinis ieplūst nierēs un tur tiek filtrētas caur miljonu sīku kamoliņu. 2. Nieru kamoliņi filtrē no asinīm kaitīgos vielmaiņas galaproduktus un lieko šķidrumu. Kanāliņos notiek urīna koncentrēšanās. 3. Pa urīnvadiem urīns plūst uz urīnpūsli, no kura tas tiek izvadīts ārā. 4. Tīras, nierēs izfiltrētas asinis pa vēnām atgriežas asinsritē.

Nieru darbības traucējumu gadījumā asinīs sāk uzkrāties kaitīgie vielmaiņas gala produkti un arī liekais šķidrums netiek izvadīts no organisma. Tā kā nieru darbības traucējumu radītās izmaiņas skar visu organismu, tad arī simptomi ir nespecifiski: nespēks, slikta ēstgriba, nelabums, vemšana, ādas nieze, bezmiegs, retāka urinācija un pietūkums. Tomēr urīna izdale var būt saglabāta pat normālā daudzumā, bet tajā netiek izvadīti kaitīgie vielmaiņas galaprodukti. Nieru darbības traucējumi var būt akūti (rasties īsā laika periodā) vai hroniski (rasties mēnešu vai gadu laikā). Akūtu nieru bojājumu rada organisma atūdeņošanās, traumas, plaši apdegumi, nozīmīgs asins zudums vai sirds bojājums, saindēšanās ar smago metālu sāļiem, ķīmiskām vielām, piemēram, etiķa esenci, un dažkārt arī medikamenti un medicīnā lietotās kontrastvielas. Urīna daudzums samazinās, vai pat pilnīgi neveidojas un nieru darbība izbeidzas. Ir nepieciešama steidzama medicīniskā palīdzība, lai glābtu cilvēka dzīvību. Hronisks nieru bojājums attīstās lēnām, un saglabājas ilgstoši (ilgāk par trīs mēnešiem). Tad tiek runāt par hronisku nieru slimību (HNS), agrāk sauktu par hronisku nieru mazspēju. Ar hronisku nieru slimību var saslimt ikviens-gan jauns, gan vecs. Tā var būt jebkuras nieru slimības sekas. Visbiežāk to izraisa cukura diabēts, arteriālā hipertensija, hronisks glomerul onefrīts, pielonefrīts vai nieru policistoze. Lai precizētu, cik izteikti ir traucēta nieru funkcija, nosaka glomerulārās filtrācijas ātrumu (GFĀ). Slimības smaguma pakāpe tiek noteikta, ņemot vērā nieru darbības rādītājus. Katrā nākamajā stadijā nieru funkcija ir sliktāka nekā iepriekšējā. Nieru slimībai progresējot, GFĀ skaitlis samazinās.

• vajadzība urinēt naktī; • nogurums; • tūskas; • anēmija (mazasinība); • apetītes zudums; • slikta dūša; • ādas nieze; • garastāvokļa izmaiņas (depresija, uzbudinājums u.c); • miegainība pa dienu un domāšanas traucējumi; • libido zudums, impotence. Par urēmiju sauc stāvokli, kad asinīs ir uzkrājušies daudz kaitīgie vielmaiņas galaprodukti un tie rada šādus simptomus: apetītes zudumu, sliktu dūšu, vemšanu, ādas niezi, šķidruma uzkrāšanos ap sirdi, nervu bojājumus, domāšanas un koncentrēšanās grūtības vai pat krampjus un bezsamaņu.

• kaulu un minerālvielu vielmaiņas traucējumi, kas izpaužas ar kaulu blīvuma samazināšanos un minerālvielu apmaiņas traucējumiem. Tiem par iemeslu ir vitamīna D3 aktīvās formas trūkums, jo slimās nierēs tas veidojas mazāk. Sekojoši samazinās kalcija uzsūkšanas zarnās un tā daudzums asinīs. Tad pakāpeniski samazinās kaulu blīvums. Lai organisms kompensētu samazināto kalcija līmeni asinīs, epitēlijķermenīši pastiprināti izdala paratireoīdo hormonu (PTH). Tā līmeni asinīs var noteikt, veicot asins bioķīmisko analīzi. No minerālu vielmaiņas traucējumiem ir raksturīga fosfora pastiprināta uzkrāšanās asinīs; • paaugstināts asinsspiediens (ja Jums tas nav novērots iepriekš) jeb sekundāra arteriālā hipertensija. To novēro 80-85% cilvēku ar HNS; • mazasinība jeb anēmija, kam par iemeslu ir samazināta eritropoetīna veidošanās slimajās nierēs; • aterosklerozes straujāka attīstība un sirds un asinsvadu slimību agrāka parādīšanās nekā atbilstoša vecuma cilvēkiem bez HNS. Asinsvadu kalcifikāciju veicina arī augsts fosfora līmenis asinīs; • nervu bojājums jeb neiropātija. Ja esat hroniskas nieru slimības riska grupā, lūdziet nosūtījumu pamata izmeklējumu veikšanai.

Ja hroniskā nieru slimība (HNS) netiek ārstēta, tā progresē, attīstās tipiskās komplikācijas un vēlāk iestājas HNS gala stadija jeb termināla nieru mazspēja. Tad cilvēka dzīvību var glābt tikai nieru aizstājterapija- dialīze vai nieres transplantācija.

Agrīnā stadijā hroniskas nieru slimības simptomi nav novērojami. Cilvēks var nezināt, ka ir radušās kādas problēmas. Pirms slimības simptomu parādīšanās nieres var zaudēt lielāko daļu no savām funkcijām. Tieši tāpēc īpaši svarīga nozīme ir agrīnai slimības atklāšanai un profilaksei. Nieru slimības riskam pakļautajiem cilvēkiem ir jāveic 4 galvenie izmeklējumi: • Kreatinīna līmeņa noteikšana asinīs. Analīzes rezultātus izmanto GFĀ (glomerulārās filtrācijas ātrums) rādītāja noteikšanai. GFĀ aprēķināšana ir labākais veids, kā noteikt, vai nieru funkcija ir pietiekama, tāpēc ir ieteicams zināt savu GFĀ rādītāju. • Urīna analīze. Veicot urīna analīzi, svarīgi ir šādi rādītāji: - olbaltums-palielināts olbaltuma daudzums urīnā liecina par iespējamu nieru bojājumu; - eritrocīti-palielināts eritrocītu skaits urīnā prasa tālāku izmeklēšanu, lai noteiktu tā cēloni; - leikocīti-palielināts leikocītu skaits liecina par urīnceļu infekciju. • Nieru ultrasonoskopija. • Asinsspiediena kontrole. Paaugstināts asinsspiediens var izraisīt nieru slimības attīstību. Ja asinsspiediens ir normāls, tad nieru darbības traucējumi var kļūt par tā paaugstināšanās cēloni.

• nieru slimība ģimenes slimību vēsturē; • vecums virs 60 gadiem; • cukura diabēts; • augsts asinsspiediens; • aptaukošanās; • smēķēšana; • biežas nieru un urīnceļu infekcijas; • nierakmeņu slimība un atkārtotas nieru kolikas; • iepriekšējās nieru slimības (piem., akūta nieru mazspēja u.c.); • nefrotoksisku medikamentu lietošana (nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, daļa antibiotiku, rentgenkontrastviela u.c.). Daži caurejas līdzekļi arī var radīt nieru darbības traucējumus. Arī pārtikas piedevas, kuru sastāvs nav skaidri zināms un kuras var saturēt ļoti dažādu augu sastāvdaļas, var būt nierēm bīstamas. • autoimūnas slimības.

Hemodialīze ir asins attīrīšanas process, izmantojot mākslīgu filtru. To veic pacientiem ar akūtu un hronisku nieru mazspēju. Lai asinis attīrītu, tās plūst caur filtru -“mākslīgo nieri” jeb dializatoru. Dialīzes iekārta regulē asins plūsmu, spiedienu un apmaiņas tempu. Tā kā vienā noteiktā brīdī dializatorā atrodas visai neliels asins daudzums, tad asinīm jācirkulē caur to ilgāku laiku - apmēram 4 stundas, lai pietiekami labi attīrītu organismu. Parasti šādu hemodialīzi jāveic 3 reizes nedēļā. Dialīzes ilgumu un intensitāti var programmēt/pielāgot katram pacientam individuāli.

Hemodialīze ir valsts apmaksāts pakalpojums, pacientiem par to nav jāmaksā.

Pēc tam, kad Jūsu stāvoklis ir nostabilizējies, kad esat pilnībā izmeklēts un Jūsu diētas, fiziskās slodzes un zāļu lietošanas režīms ir pilnībā piemērots jaunajiem apstākļiem - hemodialīzes ritmam, Jūs tiekat izrakstīts no nodaļas un turpinat apmeklēt hemodialīzes seansus savai dzīves vietai tuvākajā hemodialīzes nodaļā 3 reizes nedēļā, ierodoties no mājas. Latvijā šobrīd ir šadas hemodialīzes nodaļas/nieru centri: Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, 8. nefroloģijas nodaļa; Peritoneālās dialīzes nodaļa; P. Stradiņa KUS, Latvijas Transplantācijas centrs; Rīgas Austrumu KUS, Nieru slimību un nieru aizstājterapijas klīnika; Rīgas Austrumu KUS, Iekšķīgo slimību nodaļa; Bērnu KUS, 4. nodaļa; SIA Medicīnas sabiedrība Gaiļezers; Vidzemes slimnīca, Hemodialīzes nodaļa; Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Hemodialīzes nodaļa; Liepājas reģionālā slimnīca, Hemodialīzes nodaļa; Daugavpils reģionālā slimnīca, Hemodialīzes apakšnodaļa un Terapijas nodaļa; Jēkabpils reģionālā slimnīca, Hemodialīzes nodaļa; Madonas slimnīca, Hemodialīzes dienas stacionārs; Rēzeknes slimnīca; SIA Med Alfa; SIA Dialīzes centrs.

Nelielas sāpes var izraisīt adatas dūriens fistulā, uzsākot dialīzes procedūru. Citādi dialīzes norise ir nesāpīga. Tāču pašsajūtas pasliktināšanos dialīzes laikā var izraisīt diētas vai šķidruma ierobežojumu neievērošana, zāļu lietošanas vai dialīzes režīma pārkāpumi. Dialīzes procedūru starplaikā Jūsu asins bioķīmiskie rādītāji strauji pasliktinās, kā arī organismā uzkrājas šķidrums, bet dialīzes laikā, organismam attīroties, tie ļoti strauji uzlabojas un liekais šķidrums tiek izvadīts no organisma. Šādas svārstības nav fizioloģiskas (it īpaši to var teikt par strauju šķidruma izvadīšanu no organisma). Tāpēc dialīzes beigu daļā un pēc procedūras Jums var parādīties vājums, galvassāpes vai galvas reiboņi, sajūta, ka esat kā “samalts”. Šīm sajūtām ātri jāpāriet. Ja simptomi neizzūd, pastāstiet to ārstam, jo iespējams, ka Jūsu dialīzes režīmā jāizdara korekcijas. Ja netiek ievēroti 3 svarīgi aspekti - dialīzes režīms (izlaižat dialīzes seansu), diēta (pārmērīgi lietojat kāliju, sāli un fosforu saturošus produktus vai uzņemat pārāk daudz šķidruma) vai nelietojat ārsta ieteiktos medikamentus (zāles pret asinsspiedienu, sirds līdzekļus u.c.), visticamāk, ka dialīzes laikā jutīsieties slikti.

Ja vien neveicat smagu fizisku darbu, tad varēsiet to veikt arī turpmāk. Iespējams, ka pirms dialīzes procedūru uzsākšanas un pirmajās dialīzes reizēs jutīsieties slikti. Divus vai trīs mēnešus pēc dialīzes uzsākšanas Jūsu pašsajūtai vajadzētu uzlaboties, jo sāksiet atgūt spēkus. Viena nieru pacientu daļa izmaina darba laiku, savukārt citi veic dialīzi vakaros vai mēģina strādāt nepilnu darba laiku.

1) Hemodialīze, 2) Peritoneālā dialīze, 3) Nieres transplantācija. Hemodialīze - asins attīrīšana no organisma vielmaiņas galaproduktiem ar īpašas ierīces – hemodialīzes filtra – palīdzību. Hemodialīzes gaitā asinis filtrā plūst caur puscaurlaidīgu membrānu, kuras poru izmēri ir tik lieli, ka organisma “šlakvielas” un liekais šķidrums tiek izvadīti ārā, bet vajadzīgās vielas tiek saglabātas organismā. Hemodialīzes seansi parasti notiek 3 reizes nedēļā un katrs seanss ilgst 4 stundas. Hemodialīzi veic caur īpaši izveidotu asinsvadu pieeju – arteriovenozo fistulu vai caur katetru, kas ievietots centrālā (kakla) vēnā. Peritoneālā dialīze attīra asinis no organisma vielmaiņas galaproduktiem, kā dabisku filtru izmantojot vēderplēvi. Lai varētu veikt peritoneālo dialīzi, vēdera sienā ievieto mīkstu caurulīti - katetru. Katetrs vēdera sienā atrodas pastāvīgi. Attīrošais jeb dializējošais šķidrums caur katetru nonāk vēdera dobumā. Organisma vielmaiņas galaprodukti un liekais šķidrums no asinīm nonāk dialīzes šķidrumā. Pēc vairākām stundām dialīzes šķidrumu izvada no vēdera dobuma un izlej. Tad vēdera dobumā ievada svaigu dialīzes šķidrumu. Nieres transplantācija. Pacientam tiek pārstādīta niere no dzīva vai miruša donora.

Diennakts daudzums = urīna daudzums diennaktī + 500 ml. Šķidrumu satur visi pārtikas produkti! Pat maizē 40% no kopējā svara ir ūdens. Pārmērīga šķidruma uzņemšana neatjaunos zudušo nieru funkciju. Ievēro! Lai mazinātu slāpju sajūtu, uzturā nelieto sāļus, ļoti saldus ēdienus. Lai remdētu slāpes, lieto tikai dzeramo ūdeni. Slāpes var mazināt arī mutes skalošana ar aukstu ūdeni, to nenorijot. Vienmēr zini, kāds ir pacienta sausais svars (to jums pateiks ārsts).

Nātrijs ir plaši sastopams dabīgs minerāls, to satur praktiski visi pārtikas produkti un ūdens. Sāls sastāv no nātrija un hlora. Bieži vien cilvēki nātriju un sāli saprot kā sinonīmus. Nātrijs ir ļoti svarīgs organisma asinsspiediena regulācijā, kas tālāk ietekmē visa organisma darbību, jo sevišķi sirds un nieru. Diemžēl mūsdienās cilvēki ar uzturu uzņem pārmērīgu sāls daudzumu, vidēji Eiropā, ASV cilvēks uzņem 3500 mg nātrija. Veseliem cilvēkiem diennakts nātrija deva vēlama līdz 2000 mg/dn (diennaktī). Pacientiem ar tūsku, paaugstinātu asinsspiedienu, sirds mazspēju un nieru slimībām ieteicamā diennakts deva ir 1000-1500 mg.

• Gatavot mājās. • Izvairīties no ātro uzkodu ēstuvju apmeklējumiem, nelietot ikdienas uzturā tūlītējai lietošanai paredzētos konservētos produktus. • Uzturā lietot svaigus dārzeņus, gaļu, zivis • Garšas uzlabošanai lietot vairāk citronu, baltvīna etiķi, garšaugus. • Pērkot maizi, iepazīties ar sāls saturu produktā. • Papildus nesālīt jau gatavu ēdienu produktā. Ievēro! Lai gan garšaugi satur daudz nātrija, to vajag lietot uzturā, jo vienā porcijā cilvēks neapēd vairāk par 10-15 g.

Veseliem cilvēkiem pārmērīga kālija uzkrāšanās asinīs nav iespējama, jo nieres sekmīgi izvada lieko kāliju ar urīnu. Daudzu slimību gadījumā pat rekomendē papildu kālija uzņemšanu, piemēram, pacientiem ar hroniskām diarejām, kā arī dažu medikamentu lietošanas gadījumā, kad novēro pastiprinātu kālija izvadi no organisma (urīndzenoši, laksatīvi līdzekļi). Citādi tas ir pacientiem ar hronisku nieru slimību, kad nieres vairs nespēj izvadīt no organisma lieko kāliju. Kālija līmeņa palielināšanos sekmē arī dažu medikamentu lietošana (spirinolaktons, daudzi preparāti, ko lieto paaugstināta asinsspiediena terapijā). Veselam cilvēkam ieteicamā diennakts kālija deva ir 4700-5000 mg. Pacientiem ar hronisku nieru slimību, atkarībā no slimības stadijas, nieru aizstājterapijas veida, ieteicams uzņemamais kālija daudzums nedrīkstētu pārsniegt 2000 mg. Kālija galvenie avoti ir visi augļi, dārzeņi. Samērā daudz kālija satur arī piena un gaļas produkti. Ievēro! Kālija daudzumu dārzeņos ievērojami var mazināt, notīrītus dārzeņus iepriekš izmērcējot aukstā ūdenī, vismaz uz 4 stundām, pēc tam ūdeni nolejot. Pēc izmērcēšanas dārzeņus gatavo pēc paša ieskatiem (vāra, cep, sautē, tvaicē utt.) Ļoti daudz kālija satur visi žāvētie augļi un ogas. Kālija saturs visās augļu un dārzeņu sulās ir augsts, tāpēc nelietojiet tās slāpju remdēšanai.

Ja Jūsu nieres ir slimas un ir samazināta vai pārtraukta to funkcija-liekais fosfors netiek izdalīts ar urīnu. Tā rezultātā rodas fosfora līmeņa paaugstināšanās asinīs, ko sauc par hiperfosfatēmiju. Paaugstināts fosfora līmenis rada izmaiņas organismā. Jums var rasties pašsajūtas izmaiņas (aizcietējums, ēstgribas trūkums, slikta dūša, sāpes vēderā, sāpes kaulos, nieze, apziņas traucējumi, miegainība). Par daudz fosfora asinīs rada pastiprinātu kalcija aizplūdi no kauliem, kas rada traucējumus daudzu orgānu un to sistēmu darbībā: Kauli: • Sāpes kaulos, samazināta to izturība. • Biežāk var rasties kaulu lūzumi. • Rodas kaulu slimība, ko sauc par renālu osteodistrofiju. Asinsvadi: • Kalcija un fosfora sāļi var nosprostot Jūsu galvas asinsvadus, radot insultu (trieku). • Var nosprostoties Jūsu roku un kāju asinsvadi, kas var novest līdz pat to amputācijai. • Nosprostojumi sirds asinsvados var novest pie infarkta un smagas sirds mazspējas. Kontrolējot un uzturot normālu fosfora līmeni Jūsu asinīs, var ievērojami mazināt sirds, asinsvadu un kaulu slimību risku, kā arī ievērojami uzlabot Jūsu veselības un dzīves kvalitāti, pagarināt Jūsu dzīves ilgumu.

Jūsu ārsts reizi mēnesī kontrolē Jūsu kalcija un fosfora līmeni asinīs, lai pārliecinātos, vai nedraud kaulu un citu orgānu bojājumi paaugstināta fosfora dēļ. Mērķa līmeņi: Fosfors 0,8-1,6 mmol/l; Kalcijs 2,1-2,4 mmol/l. Ja Jūsu ārsts konstatēs paaugstinātu fosfora līmeni asinīs, viņš par to Jūs informēs. Kopā ar savu ārstu Jūs izlemsiet, kā Jūs varat mazināt fosfora līmeni asinīs.

Fosfora kontroles iespējas: 1. Dialīze-regulāra fosfora izvadīšana, bet tā nenodrošina pilnīgu izvadīšanu. 2. Medikamenti-neaizmirstiet lietot fosforu saistošus līdzekļus! 3. Diēta- priekšroka produktiem ar mazu fosfora saturu! Jūsu ārsts mainīs Jūsu dialīzes parametrus (dializators, ilgums u.c.) atbilstoši Jūsu vajadzībām. Tomēr dialīze viena pati nevar pietiekami izvadīt fosforu no organisma. Tāpēc nepieciešama arī Jūsu līdzdalība, lai normalizētu fosfora līmeni organismā. Ļoti svarīgi ir lietot arī fosforu saistošus maisījumus-medikamentus, kas neļauj uzsūkties produktos esošajam fosforam. Tikai ar diētu vienmēr neizdodas sasniegt normālu fosfora līmeni asinīs, tāpēc ārsts Jums var nozīmēt dažādus medikamentus. Lūdzu, lietojiet tos pēc ārsta norādījumiem! Jebkuru neskaidrību gadījumā vienmēr jautājiet savam ārstam un pārējam nieru aizstājterapijas nodaļas personālam pēc palīdzības!

Kļūstot par dialīzes pacientu, Jūsu dzīve krasi mainās. Dialīzes mērķis ir dot Jums iespēju turpināt savu dzīvi, un Jūsu dzīves kvalitātei ir jābūt pēc iespējas labākai. Dialīze tagad ir Jūsu un Jūsu ģimenes dzīves sastāvdaļa. Svarīgāk par visu ir atcerēties - Jūs neesat viens! Ir daudzi cilvēki, kuri ir gatavi Jums palīdzēt: ārsti un medicīnas māsas, kurus Jūs regulāri apmeklējat savā dialīzes centrā. Simtiem nieru slimnieku “tam” ir gājuši cauri - šīm dialīzes grūtībām. Viņi izprot ar dialīzi saistītos pašsajūtas kāpumus un kritumus. Arī viņi ir gatavi sniegt Jums atbalstu. Nekas nevar līdzināties sarunai ar kādu, kas visam “tam” ir gajis cauri. Tā tiešām ir liela palīdzība un drīz vien arī Jūs būsiet viens no tiem, kas var dalīties pieredzē, dod otram padomu.

Kamēr Jūsu nieres nefunkcionē, Jums būs nepieciešama viena vai otra veida dialīze (hemodialīze vai peritoneālā dialīze). Lielākai daļai nieru slimnieku ir arī cita alternatīva - nieres pārstādīšana (transplantācija). Ja Jums veiksmīgi pārstādīs nieri, dialīze vairs nebūs nepieciešama, taču joprojām vajadzēs lietot vairākus medikamentus, ko Jums nozīmēs ārsts. Diemžēl, dažiem slimniekiem medicīnisku iemeslu dēļ transplantācija nav iespējama. Apspriediet šo iespēju ar savu ārstu un Nieru transplantācijas centra speciālistu.

Peritoneālā dialīze (PD) ir viena no nieru aizstājterapijas (NAT) metodēm. Peritoneālās dialīzes gadījumā kaitīgo vielmaiņas galaproduktu izvadīšanai no asinīm izmanto paša pacienta vēderplēvi-plānu membrānu, kas izklāj vēdera dobumu un aptver zarnu traktu. Dialīzes šķīdumu ievada vēdera dobumā un apmaina ar jaunu četras reizes diennaktī. Lai sāktu peritoneālo dialīzi, iepriekš nepieciešama neliela operācija, kuras laikā vēdera dobumā ievieto nelielu katetru. Daži centimetri šī katetra paliek ārpusē, bet to var viegli paslēpt zem apģērba. Dialīzes šķīdumu vēdera dobumā ievada caur katetru. Vēdera dobumā esošais šķīdums uzsūc organisma vielmaiņas galaproduktus no asinīm, kur vēderplēve pilda filtra funkciju. Peritoneālo dialīzi var veikt pacients pats gan mājās, gan darba vietā. Šķīduma apmaiņa nav sarežģīta, un tā aizņem apmēram pusstundu katru reizi.